Audio veidu kopsavilkums
- Analogais audio uztver skaņu, izmantojot fiziskus attēlojumus, kas kontrastē ar digitālo audio, kas kodē skaņu kā skaitliskus datus.
- Ātrā digitālā audio iztveršana rada nepārtrauktas skaņas atskaņošanas ilūziju.
- Digitālais audio vairumā tehnisko aspektu parasti pārspēj analogo, tomēr joprojām pastāv individuālās izvēles analogiem ierakstiem.
Nepārtraukti augošajā audio vidē ir ļoti svarīgi saprast atšķirību starp analogo un digitālo audio. Lai gan jūs varat saskarties ar šiem terminiem bieži, to būtiskās atšķirības var tikt aizēnotas bez skaidra skaidrojuma. Iedziļināsimies šajos jēdzienos, lai noskaidrotu to nozīmi un ietekmi audio pasaulē.
Kas ir analogais audio?
Audio terminoloģijā “analogs” attiecas uz reālu datu nesēju izmantošanu skaņas viļņu uztveršanai. Piemēram, vinila platē ir rievas, kas fiziski iemieso skaņas viļņus — taustāmu dzirdes pieredzes attēlojumu. Ja uzmanīgi klausāties neatskaņotu vinila ierakstu, ierakstītā skaņa joprojām ir vāji dzirdama, kaut arī izkropļota un vāja.
Šim analogajam datu nesējam var būt dažādas formas, tostarp vaska cilindri, vinila plates un magnētiskās lentes, kur skaņas viļņi tiek saglabāti nepārtrauktā formātā.
Kas ir digitālais audio?
No otras puses, digitālais audio attēlo skaņu, izmantojot bināro kodu – vieninieku un nulles sistēmu. Piemēram, kompaktdiskā (CD) dati tiek kodēti “bedrēs” un “zemēs”, kas vai nu atspoguļo vai neatspoguļo lāzeru, radot datu bitus. Katrs skaņdarbs, kas tiek glabāts digitālajās ierīcēs, neatkarīgi no tā, vai tas ir viedtālrunī vai datorā, sastāv no neskaitāmām sīkām zibatmiņas šūnām, kurās skaņa tiek uztverta kā dažāda stipruma magnētiskie lauki.
Digitālajā audio tiek izmantota metode, kas pazīstama kā “iztveršana”, kur skaņa tiek uztverta tūkstošiem reižu sekundē. Atšķirībā no gludās, nepārtrauktās analogās audio plūsmas, digitālais audio pārraida skaņas šķēles ātri pēc kārtas, atgādinot atsevišķus filmas kadrus. Šī ātrā iztveršana, ko veicina Nyquist teorēma, parasti izmanto 44,1 kHz iztveršanas frekvenci, lai izveidotu audio, kas nav atšķirams no analogajiem avotiem, kopā ar kopīgu 16 bitu dziļumu, kas atspoguļo dažādus amplitūdas līmeņus.
Analogais vs digitālais: kas ir labāks?
Debates par analogā un digitālā audio pārākumu turpinās un bieži polarizējas. Lai gan digitālais audio izceļas ar tādiem faktoriem kā ērtības un noturība pret degradāciju, absolūta pārākuma apgalvojums neņemtu vērā personīgo aizspriedumu pret analogajiem formātiem. Daudzi entuziasti uzskata, ka vinila platēm ir “siltāks” skanējums, taču šī uztvere bieži rodas no specifiskām izmantotajām māsterēšanas metodēm, kuras var arī pavairot, izmantojot digitālās tehnoloģijas.
Lai iegūtu dziļāku izpratni par sarežģītību, kas saistīta ar vinila un audio apgūšanu, skatiet šo Real Engineering sniegto ieskatu video analīzi.
Galu galā izvēle starp analogo un digitālo audio ir atkarīga no personīgajām vēlmēm. Lai gan digitālais audio dominē objektīvos kvalitātes novērtējumos, patiesi svarīgi ir ļauties skaņas īpašībām, kuras vēlaties.
Bieži uzdotie jautājumi
1. Kādas ir galvenās atšķirības starp analogo un digitālo audio?
Analogā audio izmanto nepārtrauktus signālus, lai attēlotu skaņu, savukārt digitālais audio ņem skaņas viļņus un kodē tos kā skaitliskus datus. Šī būtiskā atšķirība ietekmē skaņas kvalitāti un atskaņošanas metodes.
2. Kāpēc daži cilvēki dod priekšroku vinila formātam, nevis digitālajiem formātiem?
Daudzi vinila entuziasti apgalvo, ka analogie ieraksti nodrošina siltāku, bagātīgāku skaņu, ko raksturo unikāli apgūšanas procesi. Šī subjektīvā pieredze var dot priekšroku analogam, neskatoties uz digitālā audio tehnisko pārākumu.
3. Kā Nyquist teorēma ir saistīta ar digitālo audio?
Nyquist teorēma nosaka, ka, lai precīzi uztvertu signālu, paraugu ņemšanas frekvencei ir jābūt vismaz divas reizes lielākai par augstāko audio frekvenci. Audio atskaņošanai parasti izmanto 44,1 kHz iztveršanas frekvenci, kas tiek uzskatīta par pietiekamu, lai sasniegtu gandrīz analogo skaņas kvalitāti.
Atbildēt